Gaišs skats kā atklāsme



Kad vēstījums Tev ieskanēsies sirdī,
Tu saredzēsi sevi senā gaismā,
Lai saprastu, kas vēlēts Tev šai dzīvē,
Lai sajustu, kas esi un kurp jāiet.

Ir savāds laiks un sapratne par sevi
Ver durvis atklāsmēm un pārmantotām lietām,
Un sevi izzināt un sevi saprast spēt.
Viss vietās sastāsies–laid gaismu sevī iekšā.

Ar smaidu sejā un laipnu vārdu runā,
Tev gaiši ejams ir šis ceļš, ko dzīvei ņēmi.
Skats ceļas augšup, un domas skrien tam līdzi,
Un ieraugi Tu sevi - ar gluži citām acīm.

Gaišs skats kā atklāsme, kā sapratne par sevi.
Viss stājas - citās sajūtās un vietās,
Redz sirds un saredz sevi senais viedums.
Kā sevi vari Tu savai gaitai vērt.

Sniedz Tu šo gaišo varēšanu sev,
Sniedz dāsnu iespēju tai varēšanai līdzi,
Un atvērtību visās dzīve lietās -
Sniedz sev to prieku pa dzīves ceļu ejot !

Gaišu izdošanos !:)

Veiksmes brīdis prieka dienā



Veiksmes brīdis šajā dzīvē,
Iespējas, ko vēlies vērt
Atnāks kādā prieka dienā,
Atnāks tās kā zemes spēks.
Dabā lieku lietu nav.

Dzīvē arī viss ir salikts
Tieši tā, lai radošs cilvēks
Spētu vajadzīgā brīdī
Atrast savas stiprās vietas.

Darbs ar sevi virza augšup
Tuvāk veiksmei, tuvāk spējām.
Tās tad jāliek dzīves gaitā
Katram solim pašā priekšā.

Tad jau solis pats būs gudrāks,
Stāsies lietas veiksmes vietās.
Gatavība atrast sevi
Vienmēr dzīvē stāvēs klāt.

Dažreiz varbūt viss kā stagnājs,
Dažreiz atkal saltums sirdī.
Bet tik vienu sevī turi -
Atklāsmi, ka gaisma velta
Savus starus grūtā brīdī
Tieši tam, lai sajūt sevī
Brīnumu, ka viss nav velti.

Viss tik atver spēka augsmi.
Aicinājums sevi zināt
Tas tiek ielikts šūpulī.
Tad kad cilvēks saredz sevi
Tad tas seko savai sirdij.

Bailes, ka var izrādīties,
Ka viss citāds – nav kā domāts? –
Vērsies ciet, kad Tavā sirdī
Vērsies drosme satver dzīvi.

Tam ir brīdis atbilstošais.
Visas vietas Tavā dzīvē
Sakārtosies tik caur sirdi.
Savas domas ver ar gribu
Saprast sevi, savus mīļos.

Aizejošās domstarpības
Tava sirds lai pārvērš sniegā,
Kas pēc laika izkusīs.

Kalnā vēl var paspēt uzkāpt -
Tikai turi mīļos sirdī.
Tie ar Tevi iet pa dzīvi
Tie ir Tavi gaismas brīži.


Gaišu izdošanos vēlot !
Sevis saprašanu vēlot !

Sev vēli dziļo prieku...




Var sevi nepazīt,
Var savu sirdi neklausīt -
Tai ļauties vēlētos,
Bet prātā virziens cits.

Laiks sevi saprast ir,
Bet to var iemācīt tik sirds.
Tā virzienu pie laimes vērs,
Un saskaņu starp diviem...

Laid vaļā savus vējus -
Kas lēnām ritinās no Tevis,
Tos dzīves mezglus,
Kas savijušies cieši ...

Laid sevī rudens gaisa rūgtumu,
Kas radīs īstās sajūtas -
Ka viss nav gaviles un skurbums,
Kas sevī vēlamo no iedomām ļaus šķirt.

Laid sevī atklāsmi,
Laid sevī sirdsbalsi, kas gudra.
Sev vēli augstumus,
Sev vēli dziļo prieku -
Ar visu būtību tad aicini tos sevī !

 Laimīgs tas, kurš sevī jūtas laimīgs ! : )
 Saziņā ar Dabas Spēkiem


http://gaismasaile.1s.lv/717-milestibas-velejums--d-un-r/ 

Sev vēli dziļo prieku





Var sevi nepazīt,
Var savu sirdi neklausīt -
Tai ļauties vēlētos,
Bet prātā virziens cits.

Laiks sevi saprast ir,
Bet to var iemācīt tik sirds.
Tā virzienu pie laimes vērs,
Un saskaņu starp diviem...

Laid vaļā savus vējus -
Kas lēnām ritinās no Tevis,
Tos dzīves mezglus,
Kas savijušies cieši ...

Laid sevī rudens gaisa rūgtumu,
Kas radīs īstās sajūtas -
Ka viss nav gaviles un skurbums,
Kas sevī vēlamo no iedomām ļaus šķirt.

Laid sevī atklāsmi,
Laid sevī sirdsbalsi, kas gudra.
Sev vēli augstumus,
Sev vēli dziļo prieku -
Ar visu būtību tad aicini tos sevī !

 Laimīgs tas, kurš sevī jūtas laimīgs ! : )
 Saziņā ar Dabas Spēkiem


http://gaismasaile.1s.lv/717-milestibas-velejums--d-un-r/ 

KĀ ATVĒRTA SIRDS...




Tik smalki jūtīga, zinoši stipra –
Tā sirds, tā mūžīgā virzība...
Ver pasauli tā, ver sapratni,
Ver saikni arī ar Dvēseli...

Tā atver to Ceļu,
Un aizver tos maldus,
Tā aizrauj sevi līdzi
Un pārtop par Gaismu ...

Tā atvērtā sirds
Kā mūžības ritums,
Kā sajūtu grāmata,
Kā mīlestības aura...

Lai lepojas katrs,
Kam krūtīs tā mirdz,
Lai lepojas katrs,
Kas dzīvo caur sirdi...

Gaišu izdošanos ! : )


Lai nes tālu nezināmajā...




Mīlestība laužas dzīvē iekšā-
Laužas glāsmaini un strauji.
Liegas domas, stipri vārdi,
Vējš, kas līgo, augšup nes...

Ļauties vējam, lai nes augšup,
Lai nes tālu nezināmā,
Ļauties sev un ļauties otram,
Ļauties zināt, saprast, just...

Gaisīgs skurbums savā spēkā
Virmo tur, kur ezers rāms -
Ieskatīties dziļi sevī
Sniedz šis skurbums spēku jums.

Ieskatīties, saprast, pārtapt,
Iznākt ārā – neslēpties,
Rādīt sevi vispirms sev,
Dāvāt sevi otram īstu...

Izaugt stājā, izaugt jūtās,
Izlemt to, ko vēlās sirds -
Atrast vienam otru beidzot,
Redzēt, pieņemt, kopā būt !...

Laimīgs tas, kurš sevī jūtas laimīgs ! : )

Saziņā ar Dabas Spēkiem

Kas mīt tur tālu neapjausti...




Ar tvērienu, kurš līdzināms ar dzelzi,
Ar skatienu, kas atmiņās vien paliks,
Ar sapratni, kas dziļi sirdī atstās pēdas,-
Kas  pāri aizmirstībai pacelsies un lidos -
Tas dvēseliskais spēks, kam Visumā ir sākums,
Tas gara plašums ir vēl pilnam neapjaustais.
Vēl prāts un saprāts to nespēj dziļi izprast,
Vien nojausmās un sajūtās tas mīt,
Vien vēlies izzināt, vien vēlies dziļi tajā iegrimt,
Vien sevi sajust - kā viedo gaismu tajā...: )

Un patiesība vairs nav iedomas




Gaist varenība baiļu priekšā ar skatienu,
Kas vēlas paslēpties un bēgt,
Kas vēlas zināt – kas par lietu,
 Ka varenība kāda priekšā
Var sajusties kā nebijusi vispār ?

Tām bailēm vārds - tās iedomība sauc...
Ir visam jānostājas tiešā skatienā,
Un tad jau lietas saucas savādāk.
Tās arī justies vēlē savādāk.

Ja varenība tik ir iedomās,
Tad baiļu slogs tām virsū uzliekas,-
Kā zvērs, kas alā ietramdīts,
Jo arī zvērs ir varens savā alā.

Ar varenību ir tāpat kā tajā,-
Tā sevi redz ar sienām apkārt celtām,
Kas varenību aizsargā ar spēku,
Bet tikko kāds aiz sienām iekļūt var,
Tā bailes klāt, jo spēks ir sienās,
Un varenība iedomas tik ir...

Un bailes sagrauj varenības alkas,
Un bailes atver acis patiesībai,
Un patiesība vairs nav iedomas...
Tā bailes māca atšķirt to,
Kas katrā īsts un kas ir meli...

Gaišu izdošanos !

Laika zīmes - Gaidīšana




Kā sākums iespējai,
Rast veidus
Kā atrast sevi...

Dalies savās sajūtās
Ar sevi
Atklāti un droši...

Tu sāksi
Saprast pats sevi...

Tev nav jāslēpjas 
No sevis...

Gaidi sākumu 
Sevī pie sevis...

Sasniegt to, kas sasniedzams




Varēt turēt sevi augstu
Prasa spēkus, prasa stāju.
Vairāk prasa nekā saņem
Pretim veiksmes iespējas.

Blakus Tavā dzīves gaitā
Ir kāds patiess ieguvums.
Tā ir Tava saprašana,
Kas ir svarīgs, bet kas lieks.

Radošums Tev stiprā puse –
Gandarījums rodas tur.
Atver sevī spējas Tavas,
Kuras virzīs atklājumus,
Kad un kur Tev lietas notiks.

Radi sevī pārliecību-
To, ka zini sevi vienmēr.
Zini, kad Tu esi patiess,
Zini, kad Tu spēli spēlē.

Gandarījums paliks cits-
Tas būs tieši vēlēts Tev.

Varbūt sasniegt vēlies sapni,
Kas Tev parādīs to ceļu,
Staigājot pa kuru gūsi
Sevī atrodošos spēku,
Kas vērs durvis visiem vējiem ?

Lai tad strauji virzi sevi
Kāpjot vējiem mugurā !
Vējš ir dabas dotais spēks-
Tu ar dabu saskanīgs.

Vairs Tev nebūs meklēt vējus –
Visi vēji Tevī mīt.
Traucies saskaņā ar sevi,
Darbojies kā saka sirds.

Esi patiess katru brīdi,
Bet ja spēlē apzinies-
Apzinies, ka tā ir spēle.
Patiesību turi sevī.

Sasniegsi Tu vairāk tad,
Ja Tev apkārt sakārtota
Lietu kārtība tad būs.

Satiec savā ceļā ļaudis,
Kuriem stāja tā kā Tev .
Viss ir sasniedzams – tik virzies
Savu gaitu radošo !

Gaišu izdošanos vēlot !
Visā būt uzticīgam sev !


Stāj domu skrējiens



Tad zināt vairāk, un iespēt plašāk,
Un sajūtas, lai virza augstāk,
Un vēlēšanās atvērt sirdi –
Lai sevī virzāms viss un gūstams.

Lai gaismas klātbūtne kā iedvesma,
Kā vērtīgs atradums, kā guvums.
Lai spēka apjausma kā briedums,
Kā sevis sapratne par sevi sevī.

Un dāsnums apkārt celts,
Un prieks par padarīto darbu -
Var sevi laikā smelt,
Var sajust labāku par sevi pašu.

Gūt atklāsmi, lai sevi jaunu rastu,
Lai Dvēsele kā brīvais putns
Var lidot tālu - augstu,
Un darīt sapņus patiesus un īstus.

Stāj domu skrējiens aplamais, kur maldi,
Lai dziļā gudrība var savus vārdus teikt,
Un atveras, lai Tevī Tava gaisma -
Tā, kura sniegs Tev padomus kurp iet !

Gaišu izdošanos ! : )