Lielums sevī




Un gaidot savu dzīves Lielo dienu,
Vai jautāts tiek – kas tajā dienā liels ?
Vai jautāts tiek – kas padara to lielu ?
Vai tās ir sajūtas ? Vai prāta spēles ?

Jo vienam tas, kas ir patiesi liels,
Ir otram tikai tāda vienkāršība.
Bet vienam, ja ir sajūtās, kas likts,
Tad otram prātā izdomāts un turēts.

Nu kas tad ir tā dzīves diena Lielā ?
Varbūt pēc gadiem zinām to kā citu ?
Tā diena Lielā – vai gaisma tajā ir ?
Vai tikai Ego sasniegts miers tai rada?
Vai saprotam, kas patiesībā svarīgs ?
Vai prāts ir tas, kurš pavēl saredzēt to lielu ?

Arvien, ja kaut kas pietrūkst nākošajā brīdi,
Tad lielums nāk no prāta izdomātām lietām.
Bet tas, kas vieglumu mums dod un sirdī prieku,
Un sajūtu, ka sevi augstu ceļam -
Tas tiešām lielums sevī ir un Lielā dienā !

Gaišu izdošanos ! 

TOTS TRISMEGISTS - VISUMA SKOLA



Es Valdonis – Tots Trismegists,
Vēl var mani dēvēt Hermejs,
Arī grieķu Asklēpijs.
Esmu vieds un zinošs lietās,
Kādas Visums mums ir devis.

Teiksmās esmu bieži minēts,
Dziesmās apdziedāts un citēts.
Taču vienu teikšu jums -
Esmu dzimis Atlamntīdā,
Bet pēc tam es visur biju -
Drosmi kalu Fenīķijā,
Daili smēlu Grieķijā,
Varas spēku radu Romā,
Viedās lietas Ēģiptē.

Ar pie Šūmēriem es biju,
Redzēju kā vara krīt.
Taču dzimis Atlantīdā -
Tā man dzimtene un mājas,
Tur es guvu dzīves skolu,
Tur man Visums uzrunāja.
Tur es zinībās jo spējīgs.
Atlantīdā sirds man paliek.

Tas nekas, ka daudz kur biju...
Vienu zinu – zināšanas
Svarīgas ir katrā ērā.
Viedās senās, viedās slēptās -
Tām ir laiks jau augšāmcelties.

Jauns nekas nav pasaulē.
Viss kas zināms ir tik tagad,
Bija zināms arī sen.
Tagad vien tik atcerēties,
Tagad vien tik lietā likt.

Zinu daudzus, kas ar mani
Kopā bija Atlantīdā.
Arī manu vārdu pieraksts
Šobrīd veikts ar tādu roku,
Kura viedai rakstītājai
Gudros rakstos ziņas deva
Reiz ar mani Atlantīdā.

Dalīties ar senām ziņam
Esmu nācis ar’caur viņu.
Tāpēc lasiet, ko jums teikšu
Gaišos vārdos, viedās domās.
Daudz man sakāms, daudz man sūtāms,
Daudz man ir ar jums ko vēlēt.

Esiet daiļi, esiet diži,
Viedās lietas atklājiet
Jūs caur savu sajušanu.
Savienojiet sevi sevī,
Saskatiet, kas ir ap jums.

Topiet dāsni, veltiet gaismu
To, kas dziļi jūsu sirdīs.
Dziļi vēl, bet drīz jau izaugs -
Priekam, laimei, brīvībai...

Aizvien augstāk Saules gaisma,
Aizvien augstāk Dvēsele...

Saziņas pieraksts
Tots Trismegists-Austra

KRIŠJĀNIS BARONS- DAINU TAUTAI



Atver sirdi Tauta mana,
Atver acis, skati sevi !
Gaišu iededz sveces gaismu,
Gaišām domām aizver lietas,
Kuras vairo sāpju vietas...
Atstāj jūrā uz akmeņa,
Droši kāju virsū liec,
Melnais krauklis lai tās aiznes,
Skaņās dziesmas pāri iet.

Sidrabiņa upi izbrien,
Lai tad kāpjot tajā krastā,
Kājas iegrimst zelta rasā.
Kājas pašas lai nes kalnā
Pāri zemēm lūkoties.

Atrod skats tad bērzu birzi,
Kur sidraba lapas plaukst...
Tauta, mana mīļā Tauta
Ej tai birzī gavilēt...
Ej – un savu vietu kalnā
Rodi, saprotot, ka naidā
Nevarēs ne sēt, ne pļaut.

Varēs sēt, kad gaisma sirdī,
Audzēt tad, kad spēks ir vieds,
Izaudzēto pļaut, kad sevī
Sajutīsi Dainu teikto.

Dainas gadiem vērtā gaitā
Tautas viedās teikas stāsta.
Mana mīļā Dainu Tauta -
Saskati, kas tajās teikts,
Sajūti, ko tās Tev stāsta,
Sadzirdi kā skaņas plūst...

Varbūt laiks ir sajust spēku,
Kas tur ielikts, kas tur slēpts.
Atceries Tu man Tauta -
Tavas pašas dziļās zintis
Dainās ieliki Tu pati...
Tu tās pati sevī krāji
Gadu simtiem, tūkstošiem.

Tu tās gaitā savā liki,
Tu tās dzīvoji caur dzīvi.
Dainu Tauta, mana mīļā !
Atver acis, atver sirdi !
Saprast savas pašas Dainas –
Tās, kas Dzīves mācība..

„Dievs lai svētī Latviju,
Dievs lai sniedz tai padomu...!”
Tā ir Tavas dzīves dziesma,
Mana mīļā Dainu Tauta !

Dievs kā Dainās stāstīts ir,
Dievs kā Dainās ielikts ir.
Dievs, kurš māca domāt gaiši,
Dievs, kurš zin, ka ļaunums rodas
Katra paša ļaunās domās...

Dievs ir visur, Dievs ir visā !

Kādēļ mana mīļā Tauta
Aizmirsi Tu Dainās teikto ?
Kādēļ Dainas tik kā dziesmas ?
Kādēļ Dainas tik kā vārdi ?

Tā Tev mana mīļā Tauta
 Dieva mācība ir dota.
Seko tai un rodi mieru -
Gan ar sevi, gan ar citiem...
Dievs ir Tevī un Tu Dievā
Mana mīļā Dainu Tauta !

Augstais kalns ir Tevī pašā,
Sidrabrasa arī Tevī.
Gaita lai Tev tā kā Dainās -
Dainās mūžība – tā Tava...!
Tauta mana mīļā Tauta,
Kam gan Dainas krāju es ?
Tev un Tavai dāsnai dzīvei !
Tev un Tavai viedai gaitai !...

Gaišu izdošanos !