Kur augt un kāpt tu vari




Var visu, var - ar jaunu spēku sirdī,
Un augstu lidot var un dziļas domas izjust.
Var visu, var – tik zemei pieskaņotai jābūt,
Un stingri stāvēt - kur augt un kāpt Tu vari.

Ver savu jaunradi caur savu gaišo domu,
Un gūsti visu to, ko vēlies Tu sev gūt.
Ļauj varēt sev, ļauj drosmi sevī sajust,
Stāj lietās visās par galveno sev pati.

Ar stāju jaunu, ar sakārtotām lietām
Veic veiksmei pretī Tu savus drošos soļus.
Pa zemes ceļu – caur pārticību ejot,
Sniedz skatus debesīs, sniedz skatus augstus, tālus...

Ver sevi pašu un pasauli ap sevi,
Un saņem rokās visu, ko tā sniedz,
Steidz dzīvot saskaņā ar sevi savu dzīvi,
Un ļauj šai dzīvei laimi dāvāt Tev !

Gaišu izdošanos ! : )

Kā veldze, kā gaiss, kā gaisma



Visskaistākais stāsts - savas dzīves stāsts,
Visdziļākās jūtas - savas Dvēseles jūtas,
Gaišs būtības skats - lai saredz to,
Un atvērtā sirds - lai sajūtās ir.

Ir laiks, lai sev smaidītu silti un gaiši,
Un saprastu sevi un būtu ar sevi.
Skrien dienas, skrien brīži- lai apstājas steiga,
Un skaties un ieskaties dziļi jo sevī .

Ver Dvēseli saulei, ver sajūtai īstai,
Ver sevi priekš sevis un skaties caur sirdi -
Visgaišākais mirklis - sev vienota esi,
Visdāsnākais laiks – kad Dvēsele runā.

Savā gudrajā gaitā, ko vēlēji sev,
Dzīves guvumā spējā, ko ieguvi sev -
Ver skatus uz augšu, un skatus uz priekšu,
Uz tālumā esošo kalnu kur kāpt.

Mums katram ir kalns, kurā kāpt var un kāpt,
Un katram ir gaita, ko iedvesmā iet,
Ir sasniedzams viss - sev priekā tas gūstams,
Lai mierā ar sevi un saskaņā būt.

Kā veldze, kā gaiss, kā gaisma, kas zvaigznēs,
Kā spēks, un kā viedums caur virtenēm dzīvju -
Tas viss lai nāk iekšā - šai dzīvē, šai gaitā,
Lai sevi rast sevī - ar ticību sev ! 

Gaišu izdošanos ! : )

Gaisma, saule, dāsnums




Dienas gaismas cerībām pilnas,
Gaidas tuvāk saulei virzās.
Dalīšanās savās rūpēs ,
Satikšanās dienas steigā.
Gaita veidojas par savas
Dzīves radošāko laiku.

Gavilēt vēl pāri pārēm,
Ieraudzīt vēl gudras vietas,
Saskatīt vēl skaistus stāstus,
Aizmirsties no sirds caur sevi,
Redzēt debesis cik zilas,
Sajust rīta saules starus,
Ieskatīties kādā sirdī,
Saprast kāda siltos vārdus.

Veries sevī savos sapņos,
Stājies savai veiksmei blakus.
Dalies Tu ar sevi sevī,
Saskati ko teic Tev vārdi,
Kas Tev teikti laimē tiks.

Gan jau visas skumjās lietas
Arī Tev būs malā likt.
Gan jau visas skarbās domas
Arī Tev starp priekiem likt.

Gaišums pavīd te ap stūri,
Tici- Tavs tas gaišums būs.
Dvēsele caur sauli veras -
Tā ver stāju, kas caur prieku
Steidzas kārtot laimes lietas.

Arī gadi nav par šķērsli
Savienotām sirdīm cerēt,
Ka vēl daudzas jaukas dienas
Siltumā un labklājībā
Abām kopā pavadīt.

Vai tad saules ir par daudz ?
Gaisma, saule ,dāsnums-
Tās ir svarīgākās lietas,
Kuras vienmēr jātur cieši.

Dalies, ja Tev ir ko sniegt,
Saņem to, ko sirds Tev sniedz.
Gads jau tūlīt beigsies šis -
Atskaties un pārdomā
Vai bij labi darīts viss.

Vai Tu sevi gudri nesi ?
Vai nav izdarīts kas cits ?
Un vai labi tas priekš Tevis ?
Vienmēr domā Tu par sevi,
Tādēļ šajā saulē nāci-
Dzīvotu lai savu dzīvi.

Lai caur saskaņu ar sevi
Veiktu savas dzīves lietas.
Tāds ir likums saprātīgais -
Sava dzīve jāizdzīvo
Katram pašam nevis citam.

Vienmēr sevi redzi pirmo,
Jo bez tā ar’ citiem grūti.
Vari līdzēt citam tad,
Ja ar sevi vienmēr sāksi.

Gaišu izdošanos ! : )


Iedvesmai un atklāsmei




Lai sāktu jaunu dzīves posmu,
Kas veras jau tepat, jau drīz.
Vērts saprast vērtīgākos brīžus,
Caur kuriem lemts bij’ iziet Tev.

Tie sevī gudru ziņu nes
Par tālāko, par citām virsotnēm -
Tie dod ko svarīgu,
Kas liekams sadarbībā
Tev ar sevi pašu.

Ar soli nākamo viss savādāk
Tev sevī pašā stāsies,
Un gaita straujāka -
Tā vedīs citās ārēs.

Tad kāpēc tagad tukšums Tevi māc ? -
Tas soli nākamo vien sevī dziļi slēpj...
Tas laiks – tāds pārdomām,
Tas laiks ir saprast skaidri sevi.

Darbs vērsies jauns,
Un pārvērtības tālāk ies,
Lai tajās rastu to,
Kas veicams tālākajā gaitā.
Brīvs skatījums jau veidojas,
Jau gaisma tajā iespīd -
Un saprašanā ienāk viss,
Kas skatāms, veicams, darāms.

Un dzīves piepildījums nāks -
Nāks gandarījums dziļš,
Bet tik vien sevim jāļauj,
Kā atrasties šai brīdī,
Kur liekas apstājies ir viss.
Viss izbeidzies – viss gaida,
Un nav vairs iedvesmas,
Un nav vairs arī prieka.

Tas brīdis tāds,
Kad mainās strāvojums,
Kas dziļi Tevī pašā -
Kad stājas vecais,
Kad stājas izietais,
Un tas, kas dzīvē saprasts.

Un vēlies zināt Tu,
Kurp tālāk iet,
Kurp skatīties, ko vērot ?
Vai saprast to, kā sevi
Atrast jaunā gaismā ?

Un zināt vēl,
Kā viedās gudrības
Tu atrast vari sevī -
Tās gudrības vēl kuras,
Nav gaismu ienesušas Tevī ?
Un zināt vēlies
Kā vari līdzēt sev un citiem ?

Tad zini to, ka sajutīsi visu
Tu saprotami, skaidri kādā brīdī sevī.
Nāks padomi caur kādiem vārdiem,
Caur attēliem un cauri runām.

Tas būs kā atklāsme,
Kā domas un kā jausma,
Un viegli pamazām
Tu zināsi, kas darāms tālāk ir.

Tik ļauj sev dziļi
Visu saprast pašai sevī,
Ļauj viegli notikt tam,
Kam drīzi jānotiek jau ir.

Un savu tukšumu
Kā vērtību tad uztver -
Tas tukšums gudrs,
Tas sakārto un ved uz jauno.
   
Var veikt drīz soli nākamo,
Var kāpt to pakāpi uz augšu,
Jo garīgs ceļš ir nebeidzams -
Tas sevi ver pa brīdim -
Un atkal kā no jauna.

Un pateicība Visumam,
Par atelpu šo sniegto,
Tev – jauno gaitu
Izveidoto atver...

Un skats jau gaismu redz,
To kura ceļu tālāk rādīs.
Tā ļoti tuvu ir,
Tā ir tepat jau blakus.

Vien pieņem brīdi šo,
Kas šobrīd dzīvē ir,
Ar pateicību Visumam
Un pateicību pašai sev...

Jau Dvēsele to zin,
Kas tālāk darāms -
Un brīdī īstajā
Taps zināms arī Tev -
Kā atklāsme, kā saprašana skaidra,
Lai viegli pamazām Tu ietu izvēlēto gaitu...

Gaišu izdošanos ! : )

Caur zvaigznēm, debesīm un zemi




Visdažādākās sadraudzības vietās
Var sevi vērt ar gudru ziņu,
Sniegt gatavību saviem vārdiem.
Vien saskaņa ar sevi pašu
Ir veiksmes pamatā arvien.

Laid vaļā savu stingrību -
Tai vieta tikai dažreiz ir.
Ļauj sevīm atvērties caur sajūtu,
Ka esi visa sapratnē
Caur zvaigznēm, debesīm un zemi.

Un sevi redzi jūras rāmumā,
Kas vienmērīgi viļņus ņirbina.
Tad sajūti kā miers ir Tevī,
Kā zvaigznes savu gaismu sūta,
Kā zemes spēks caur visu Tevi slīd.

Un smelies spēkus visā kas ap Tevi -
Tā Tavas dzīves ritums vieglāks kļūs.
Brist sevī pašas satraukumus ?-
Tiem jāver visas durvis ciet !
Tie lāga nezina kā dienas vadāmas,
Tie jaucas visās saskanīgās lietās.

Ir sapratne par sevi pašu -
Tā vienmēr gaišo ceļu rādīs,
Vien ieklausies ko saka sirds
Un ļauj tai sevi vadīt tieši.

Gaišu izdošanos ! : )

Ceļš, kurš bija zināms




Atskārsme, ka varbūt gribēts,
Arī vēlēts ir par maz,
Kādreiz slēpjas dziļi sirdī -
Tā par sevi manīt liek.

Taču saprasties ar sevi
Var tik vien caur sevi vien,
Esot pārdomās un darbos.

Varēts varbūt tomēr ir
Tieši tas, kam kārta pienāk,
Tieši tas, kam notikt vēlēts.

Gavilēm ir vienmēr vieta
Sirdī tam , kurš ceļu iet -
Savu ceļu- tādu staltu,
Tādu, kāds jau dzimstot zināms.
Tāpēc nav par mazu gribēts,
Bet ir tas, kas dzīvē vēlēts.

Katrā vietā savas lietas.
Katrai vietai sava vieta.
Viss Tev sakārtosies viegli,
Ja vien sevi rimsies šaustīt,
Ka var vairāk, ka var labāk.

Gandarīts Tu vari justies -
Veiktas sirdij tuvas lietas,
Stāja rādīta un griba.

Vai to saredzi Tu sevī ?-
Vari sevi uzteikt gaiši.
Gaitu savu virzi droši
Tieši tā kā sajūt sirds.

Gaidīt vari Tu no sevis
Gatavību sasniegt kalnus,
Kurus saniegt lemts ir Tev.
Aizver sevis tirdīšanu,
Taču skats, lai paliek ass.
Lai tas saredz kurp Tev jāiet,
Lai tas sakata kas vērts.

Iepazīsti Tu caur sevi
Savu vēlmi darīt gribēt.
Iepazīsti Tu caur sevi
To, kas Tavas dzīves plašums,
Ielaid plašumu sev sirdī.

Tad Tev vērsies tāli skati,
Tad Tu ticēsi, ka brīvi
Visas lietas izvēlējies.
Tas Tev vēlēts, tās Tu vērsi -
Nedomāsi daudz vai maz.
Sasniegsi Tu to, kas gudri
Tavā dzīvē iedots ir.

Gaišu izdošanos ! : )


Laiks pašam būt...




Gatavība skatīt to, ko dzīves gaita sniedz,
Ir gatavība pašam pieņemt sevi pašu,
Ir skatiens dziļi sirdī, un apvāršņos, kas priekšā,
Un skatiens sevī šajā dzīves brīdī.

Laiks vēlas visu salikt savās vietās,
Laiks visu saprast, pavērot tad liek.
Var skatīties uz sevi gluži citām acīm,
Var ar tām pašām un saredzēt to pašu.

Vārds gudrais sakāms Tavai saskaņai ar sevi,
Vai ļausi īstam būt vai ieradumam runāt,
Vai saprast gribi sevi sevi pašā,
Vai lemsi atstāt visu tā kā ir.

Ir sadarbības laiks -lai Dvēsele caur sirdi runā.
Gaist izpratne par neizprotamo un svešo,
Kas īsta šķiet un skatīt sevi neļauj -
Laiks pašam būt un dzīvot saskaņā ar sevi.

Skats sirdī, Dvēselē un dziļākajā sevī,
Tas viedi sakārtos, kas kārtojams ap Tevi -
Tavs dzīves uzdevums, kas paveikts būs un pildīts,
Tavs dzīves sirdsmiers, kas Tevi dziļi sildīs !
Gaišu izdošanos ! : )

http://gaismasaile.1s.lv/697-senzermens--vestijums-a-g/