Gaist varenība baiļu priekšā ar skatienu,
Kas vēlas paslēpties un bēgt,
Kas vēlas zināt – kas par lietu,
Ka varenība kāda priekšā
Var sajusties kā nebijusi vispār ?
Tām bailēm vārds - tās iedomība sauc...
Ir visam jānostājas tiešā skatienā,
Un tad jau lietas saucas savādāk.
Tās arī justies vēlē savādāk.
Ja varenība tik ir iedomās,
Tad baiļu slogs tām virsū uzliekas,-
Kā zvērs, kas alā ietramdīts,
Jo arī zvērs ir varens savā alā.
Ar varenību ir tāpat kā tajā,-
Tā sevi redz ar sienām apkārt celtām,
Kas varenību aizsargā ar spēku,
Bet tikko kāds aiz sienām iekļūt var,
Tā bailes klāt, jo spēks ir sienās,
Un varenība iedomas tik ir...
Un bailes sagrauj varenības alkas,
Un bailes atver acis patiesībai,
Un patiesība vairs nav iedomas...
Tā bailes māca atšķirt to,
Kas katrā īsts un kas ir meli...
Gaišu izdošanos !
