Pieņemt sevi viedi



Gaisma steidzas ienākt dzīvē,
Laid to iekšā,- tai ir laiks.
Visas zināšanas savas
Atver vaļā, lai līst sirdī.

Drūmums aizies, tikai tici-
Tam jau parādīts ir ceļš.
Esi vienmēr tikai pati,
Nepazūdi citu dzīvēs.

Bailes ka var palikt grūti ?
Bet vai tagad nav Tev grūti ?
Grūti būs gan tā gan tā...
Vien Tev pašai jāizvēlas,
Kā pēc grūtībām Tev sevi
Sajust, ieraudzīt un pazīt.

Vai lai tādu skumju gaitu
Kādu šobrīd centies iet ?
Vai lai tādu vieglu smaidu
Savai sirdij sajust ļauj ?
Aizver visas drūmās domas-
Nav tām vietas Tavā ceļā.

Saskati Tu savas veiksmes,
Sajūti Tu savu stāju.
Pati redzi- stāju veido
 Viedā sevis pieņemšana.

Veiksme nāks, ja sevīm ļausi
Atvērt sevi jaunai dzīvei,-
Dzīvei  saskaņā ar sevi.
Aizsniegt savas Dvēs,les spējas
Vari Tu, ja pati gribi.

Daudz ir lasīts, daudz ir skatīts.
Tagad laiks, to saskanīgi
Salikt kopā savās domās.
Tā lai visas gudrās lietas
Stājas Tavai viedai gaitai
Klāt kā stingrais dzīves pamats.

Balsties tad uz savu gaitu,
Jo tā gudra būs un vieda.
Vedīs Tevi tā caur veiksmi,
Vedīs Tevi tā caur gaismu.

Atver sevi tādai dzīvei
Vien tik sajūti, ka gribi
Vien tik sajūtu, ka virzi
Sevi pretīm savai gaismai.

Visu gaišu vēlot , izdošanās apņēmību vēlot - vērt savu sirdi sevis saprašanai !


Varēšanas brīdis




Briest vieglas gaitas sākums.
Tāds sākums, kuram pārī stājas laiks,
Lai savienotās dzīves izpausmes
Var iesākt varēšanas brīdi.

Skats savām acīm sevī pašā
Un vaicājums par sevi sev :
„Kas esmu savā sirdī es?”
„Vai saprotu, ko domāju, ko zinu ?”

Tas varēšanai sākums ir,
Tas zināšanai izrāviens
Un domāšanai kāpums -
Rod vaicājums caur sevi atbildes.

Briest viegla gaita, briest sevī pašā
Un dziļums tāds, kāds  agrāk nebij’ sajusts,
Un saskanīgums, vēlīgums un prieks -
Tas veras sirdī, veras Tavās jūtās.

Ver savas acis un veries savā sirdī,
Tur skaista gaisma mīt,
Kas sildīt alkst un mirdzēt -
Tā gaisma Tevī mīt,
Tā gaisma esi pati ! ...

Gaišu izdošanos ! : )