TOTS TRISMEGISTS - VISUMA SKOLA



Es Valdonis – Tots Trismegists,
Vēl var mani dēvēt Hermejs,
Arī grieķu Asklēpijs.
Esmu vieds un zinošs lietās,
Kādas Visums mums ir devis.

Teiksmās esmu bieži minēts,
Dziesmās apdziedāts un citēts.
Taču vienu teikšu jums -
Esmu dzimis Atlamntīdā,
Bet pēc tam es visur biju -
Drosmi kalu Fenīķijā,
Daili smēlu Grieķijā,
Varas spēku radu Romā,
Viedās lietas Ēģiptē.

Ar pie Šūmēriem es biju,
Redzēju kā vara krīt.
Taču dzimis Atlantīdā -
Tā man dzimtene un mājas,
Tur es guvu dzīves skolu,
Tur man Visums uzrunāja.
Tur es zinībās jo spējīgs.
Atlantīdā sirds man paliek.

Tas nekas, ka daudz kur biju...
Vienu zinu – zināšanas
Svarīgas ir katrā ērā.
Viedās senās, viedās slēptās -
Tām ir laiks jau augšāmcelties.

Jauns nekas nav pasaulē.
Viss kas zināms ir tik tagad,
Bija zināms arī sen.
Tagad vien tik atcerēties,
Tagad vien tik lietā likt.

Zinu daudzus, kas ar mani
Kopā bija Atlantīdā.
Arī manu vārdu pieraksts
Šobrīd veikts ar tādu roku,
Kura viedai rakstītājai
Gudros rakstos ziņas deva
Reiz ar mani Atlantīdā.

Dalīties ar senām ziņam
Esmu nācis ar’caur viņu.
Tāpēc lasiet, ko jums teikšu
Gaišos vārdos, viedās domās.
Daudz man sakāms, daudz man sūtāms,
Daudz man ir ar jums ko vēlēt.

Esiet daiļi, esiet diži,
Viedās lietas atklājiet
Jūs caur savu sajušanu.
Savienojiet sevi sevī,
Saskatiet, kas ir ap jums.

Topiet dāsni, veltiet gaismu
To, kas dziļi jūsu sirdīs.
Dziļi vēl, bet drīz jau izaugs -
Priekam, laimei, brīvībai...

Aizvien augstāk Saules gaisma,
Aizvien augstāk Dvēsele...

Saziņas pieraksts
Tots Trismegists-Austra

KRIŠJĀNIS BARONS- DAINU TAUTAI



Atver sirdi Tauta mana,
Atver acis, skati sevi !
Gaišu iededz sveces gaismu,
Gaišām domām aizver lietas,
Kuras vairo sāpju vietas...
Atstāj jūrā uz akmeņa,
Droši kāju virsū liec,
Melnais krauklis lai tās aiznes,
Skaņās dziesmas pāri iet.

Sidrabiņa upi izbrien,
Lai tad kāpjot tajā krastā,
Kājas iegrimst zelta rasā.
Kājas pašas lai nes kalnā
Pāri zemēm lūkoties.

Atrod skats tad bērzu birzi,
Kur sidraba lapas plaukst...
Tauta, mana mīļā Tauta
Ej tai birzī gavilēt...
Ej – un savu vietu kalnā
Rodi, saprotot, ka naidā
Nevarēs ne sēt, ne pļaut.

Varēs sēt, kad gaisma sirdī,
Audzēt tad, kad spēks ir vieds,
Izaudzēto pļaut, kad sevī
Sajutīsi Dainu teikto.

Dainas gadiem vērtā gaitā
Tautas viedās teikas stāsta.
Mana mīļā Dainu Tauta -
Saskati, kas tajās teikts,
Sajūti, ko tās Tev stāsta,
Sadzirdi kā skaņas plūst...

Varbūt laiks ir sajust spēku,
Kas tur ielikts, kas tur slēpts.
Atceries Tu man Tauta -
Tavas pašas dziļās zintis
Dainās ieliki Tu pati...
Tu tās pati sevī krāji
Gadu simtiem, tūkstošiem.

Tu tās gaitā savā liki,
Tu tās dzīvoji caur dzīvi.
Dainu Tauta, mana mīļā !
Atver acis, atver sirdi !
Saprast savas pašas Dainas –
Tās, kas Dzīves mācība..

„Dievs lai svētī Latviju,
Dievs lai sniedz tai padomu...!”
Tā ir Tavas dzīves dziesma,
Mana mīļā Dainu Tauta !

Dievs kā Dainās stāstīts ir,
Dievs kā Dainās ielikts ir.
Dievs, kurš māca domāt gaiši,
Dievs, kurš zin, ka ļaunums rodas
Katra paša ļaunās domās...

Dievs ir visur, Dievs ir visā !

Kādēļ mana mīļā Tauta
Aizmirsi Tu Dainās teikto ?
Kādēļ Dainas tik kā dziesmas ?
Kādēļ Dainas tik kā vārdi ?

Tā Tev mana mīļā Tauta
 Dieva mācība ir dota.
Seko tai un rodi mieru -
Gan ar sevi, gan ar citiem...
Dievs ir Tevī un Tu Dievā
Mana mīļā Dainu Tauta !

Augstais kalns ir Tevī pašā,
Sidrabrasa arī Tevī.
Gaita lai Tev tā kā Dainās -
Dainās mūžība – tā Tava...!
Tauta mana mīļā Tauta,
Kam gan Dainas krāju es ?
Tev un Tavai dāsnai dzīvei !
Tev un Tavai viedai gaitai !...

Gaišu izdošanos !


SENŽERMĒNA ATBALSTS




Ja Tev Tavās domās izveidojās skati,
Kādi nav Tev Tavā dzīvē,
Ja Tev Tavās domās izveidojās skaņas,
Kādas nav Tev Tavā dzīvē-
Zini Tava īstā gaita
Tev par sevi atgādina.

Izvēlēties var pati,
Tava gaita atļauj to.
Taču vai to darīt gribi ?
 Laikam taču gaidi kādu,
Kas tad Tavā vietā lems ?

Gaidi skaisto, gaidi gaišo-
Tavai sirdij prieks pat beidzas !
Vakarā kad Tavas domas
Aizsteidz kaut kur sapņu tālēs-
Tās tad gribas ātri sasniegt.

Tavai gaitai jābūt stiprai,-
Ja Tu gribi tāles sasniegt,
Karsti vēlies gaismu sirdī,
Sasniegt savu Augsto ES.

Zinu daudzkārt dari gaišas
Savas domas gudrām skaņām.
Es Tev savu varu došu,
Ja tik vari lietā likt.

Stāvēšu Tev līdzās daudzkārt,
Palīdzēšu pāri tikt,
Ja vien pati ļausi palikt
Man ar Tavu Augsto ES.

Esmu atbalstošs un prasīgs
Tavā ,Dvēselīte, gaitā !
Tavam ego gan būs grūti,
Jo mans skolnieks -Augstais ES.

Zināms Tev būs aprast grūti,
Kas ir ego, kas Augstais ES.
Pašreiz vēl Tev atšķirt grūti.
Tai ir jābūt Tavai vēlmei
Saprast, kas ir svarīgāks.

Varbūt esmu sabiedējis ?
Zinu – bailes noēd garu.
Katram dota sava stāja,
Lai tā bailes savažotu.

Tavas bailes pazūd Gaismā,
Kad ar Tavu Augsto ES
Stādīsim mēs zvaigznes lokā
Apkārt Tavu Gudro ES.

Gaišu smaidu sev par prieku...




Atskrien vēlu, aizskrien agri.
Vēl Tev steigā sajūk domas,
Vēl Tev vajag sevi saprast.
Gads pēc gada, vēl ar sāpi-
Sāp par to, ka veiksmes nava...
Tavai dzīvei prieka nava...

Tev vēl daudzas lietas priekšā,
Tāpēc veries sevī iekšā-
Savā dvēselē un sirdī.
Tur ir veiksme, tur ir prieks,
Tikai vajag vaļā palaist,
Svaiga gaisa malku ievilkt,
Atrast steigā pazaudēto,
Vērties savās domās straujās.

Viss Tev ir un viss Tev bija-
It nekas nav pazaudēts.
Vaicāsi – kāpēc tad nejūt
Dzīves kārtību un veiksmi ?

Tāpēc jau , ka sevi esi
Salikusi tālā vietā.
Sev par pirmo vienmēr jābūt.
Tāpēc jau mēs nācām dzīvē,
Tāpēc mācīties mēs gribam
Dzīves skolā gudrās lietas.
Tāpēc jātur sevi vietā,
Kas vien pašai jātur cieņā.

Tad ar citi cieņā turēs,
Arī vietu augsto redzēs.
Nebūs satraukumu sāpju,
Nebūs vilšanos un rūpju.

Veries sevī dziļi tieši-
Aizver savus vērtējumus,
Kuri pašai pāri dara.
Gaišu smaidu sev par prieku
Uzsmaidi Tu savās domās.

Atrod savu dzīves prieku...
Esi vienmēr jaukā omā.
Vēlies sev ar ko no laimes-
Atver savai veiksmei ceļu !

Gaišu izdošanos ! : )

http://gaismasaile.1s.lv/254-senzermens--vestijums-er/

Ir vēl kas uzzināms no jauna...





Ar visu sirdi skaties pasaulīgās lietās,
Ar visu būtību, tad sajūti un dzirdi,
Lai savā Dvēselē Tu ieraugi to gaismu,
To, kura gaida ieraudzīta būt.

Ir gaismas citas, tās jau virza gaitu,
Ir viedās sajūtas un dvēseliskās zintis,
Bet ir tā viena – gluži tālā gaisma -
Tā, kura kalnā aicina Tev kāpt...

Ir gaisma īstā, vienīgā un augstā,
Ir katram mums, to šajā dzīvē ņēmām -
Tā sajūt visu dzīves gudro gaitu,
Tā sajūt sirdi, tā sajūt Tevi pašu.

Var zināt daudz, var visu ielikt dzīvē,
Bet vienmēr vēl kas uzzināms no jauna,
Un vienmēr vēl ir vēlēts saprast sevi,
Lai savā dziļumā var skatīt gaismas spēku.

Aiz dvēseliskām ilgām- siltajām un dziļām
Stāv Tava būtība, kas vēlas augt un zaigot,
Stāv viedā pasaule, kas Visumam ir daļa,
Tā, kuru ieraugot Tu zini – Esmu pati !


Gaišu izdošanos !:)


Viena dzīve - dažāds plūdums




Gaidot svētkus - savus gaidot...
Gaidot sirdij lemtos svētkus...

...Saskatīt un ieraudzīt,
Saskatīt un saņemt rokās -
Pieņemt dvēselē un sirdī,
Ieskatīties dziļi sevī -
Sajust sirdī liegās vēsmas...

* * * * * * * * * * * * * * * *

Stāvā nogāze – tā Tava stāja...
Stāja stiprā, nesagrautā -
Gaismā celtā, gaismā nestā -
Tāda, kura dāvā spēku...

Skaistais bērzs tur aug par spīti,
Savām saknēm ieķēries -
Skaistās jūtas gaida kārtu
Tavā sirdī izpausties.

Vēlies dzīves kalnā uzkāpt,
Vēlies ieraudzīt no augšas,
Vēlies sajust dāsnu sirdi,
Vēlies sajust paļāvību...
Vēlies – Tev to dzīve vēlēs,
Ļaujies – Tev to dzīve sniegs..
Atveries un skaties sevī,
Atveries, lai mīlēt var.

Brīdis īstais pienāks klāt -
Sniegs Tev roku, kāds no sirds,
Cels Tev skatus debesīs,
Cauri gadiem atbalstīs.

Laiks tam nolikts - tam ir vieta
Tavā dzīvē būt un notikt,
Sajust sevi kalna galā,
Saprast skaisto dzīves pusi.

Balva tāda – esi pati,
Vērtē to, kurš būs Tev blakus,
Liegi turiet viens tad otru,
Maigi atbalstiet un sildiet.

Viena dzīve – dažāds plūdums.
Viena dzīve – sirds tā pati.
Viena dzīve – laipa pāri...
Viena dzīve – tikties lemts...:)


Laimīgs tas, kurš sevī jūtas laimīgs ! : )


Rodi sevi īsto




Lai sevi atrastu caur sevi pašu   
Un zinātu par sevi to, ko vēlēts zināt ir,
Ver savu gaismu – to, kas Dvēselē Tev runā,
Laid sevī iekšā, lai gaisma Tevī pašā ir.

Tam brīdis īstais , vēlētais ir klāt,
Kas katram pienāk šai dzīves izvēlētā gaitā.
Ir gaismai atklāsmes kā sapratne par sevi,
Kā viedums, izaugsme un zināšanu klāsts.

Ver sevi savai dvēseliskai gaismai -
Laid gaismu sevī, savā sirdī iekšā.
Tā iestāsies par Tevi , Tavu dzīves gaitu,
Tā atvērs augstumus un dziļumus, kas Tevī.

Tai uzticies, tā daļa, ko Tev Visums devis,
Tā dzīves pamats ir un dzīves augstā balva !
Ver sevi vaļā un laid šo gaismu sevī iekšā,
Un rodi sevi– tik dziļi patieso un dvēseliski īsto !

Gaišu izdošanos ! : )