Nav vienas ticības, kas augstāka par citām



Ieskatīties sevī vēlams katram,
Kurš ar sevi nemierā caur citiem,
 Kurš saredz tikai savu Dieva seju.
Kurš saredz, katrā lietā ļauno,
Tam dziļāk ieskatīties sevī laiks -
Vai tik tur nesēž paša meklēts ļaunums ?
 Vai nesēž gaišo masku acīm virsū likdams ?

Un tam kas katrā lietā saredz slikto -
Tam būtu jātiek skaidrībā ar sevi.
Ir Pasaule un Dievs caur pasauli šo runā -
Tā izpausmes ir bezgalīgi daudzas,
Tik vien tas pats var lemt, kas pareizs ir kas greizs,
Viss pārējais ir pieņēmums, kas teikts
Caur ļaužu mutēm dažādām un prātiem,
Un laikos dažādos caur tādām saprašanām,
Kas katram teicējam tik atšķirīgas bija.

Dievs vienmēr bijis viens -tas pats kas kristiešiem,
Tas pats, kas budistiem, kas visām citām ticībām.
Tā sevis izpausmes daudz senāk bija vēl
Kā šobrīd zināms ļaužu atmiņā.
Viss šajā pasaulē ir Dieva radīts -
Un  radīts pirms to aptver varam.-
Vēl daudzas nezināmas lietas
Būs jāuztver kā viņa radītas.

Ja kādam kopā neiet patiesības kādas,
Tad varbūt vispirms jāuzzin' par tām,
Kas viedām lietām pamatā,
Kas tās ir kādreiz gaismā cēlis.
Jo viss ir Dieva radīts šajā pasaulē -
Vien jāsaprot kādēļ tas bijis vajadzīgs.
Viss kopā lietojams un dzīves gaitā liekams.

Nav vienas ticības, kas augstāka par citām -
Tik katrai savs ir skatījums uz Dievu.
Tad ļausim Dievam izpausties kā pats to lēmis,
Un aizmirsīsim nesaprastās lietas
Par ļaunām saukt un teikt, ka tās no nelabā
Ikreiz, kad neatbilst kaut kas no lasītā
Ar mūsu Dieva saprašanas rāmjiem.

Šai pasaulē ir viss, ko Radītājs ir veicis -
Lai visas dzīves, kuras dzīvojam un laikus
Kā skološanos saņemam un gaismu,
Kā virkni iespēju , kā sevis atrašanu,
Un kā izaugsmi caur savu gaitu.

Aiz tumsonības slēpjas neziņa,
Kas virzīta caur sevis noliegšanas bailēm.
Viss svešais savas dievbijības izpratnei
Liek sacelties pret savādāko domu,
Kas satraucoša liekas jo tā pretrunā
Ar vispārpieņemtajām kristietības dogmām.

Nav vienas taisnības - tā mājo  tikai prātos.
Ir visas patiesības viedi kopā liktas,
Lai visas tās kā Dieva padoms kalpo,
Lai katrs var izvēlēties sev par tīkamāko,
Tad tieši to, kas viņa gaitu virza,
Kas gaiši atver saprašanas tāles,
Kas Visumu ļauj pilnā spozmē ieraudzīt,
Kas rāda ceļu to, kur satikties ar sevi,
Kas senās gudrības no tūkstošgadēm ceļ.

Un visas gudrības kā viedas saredz skats,
Kurš saredz sevi katrā dzīves brīdi,
Kā vienots veselums ar Dievu savā sirdī.