Mīlēt šo pasauli



Gaidīt, cerēt, ticēt un sajust,
Dzīvot mācoties, dzīvot, lai zinātu,
Saprast un ieraudzīt, saprast un lietā likt ;-
Dzīves mācības – sevis izaugsmei,
Dzīves gaitai – stiprai un laimīgai.

Mīlēt šo pasauli, mīlēt caur sevi,
Darīt tos darbus, kam „jā” vārdu teikuši,
Apgūt tās gudrības, kuras ir gūstamas.
Dienu aiz dienas, stundu aiz stundas
Veramies sirdī mēs - savējā, gudrajā.
Sirds jau gan zina, kas – kad ir iemācāms,
Sirds arī zina kā ātrāk tas apgūstams.

Mācības dzīvei ir pamatu pamatā -
Viss, kas tiek darīts un viss par ko domāts.
Vēlamies mācīties viegli un gavilēs,
Taču, kad apgūstams – atgrūžam sniegto,
Atgrūžam to, ko dzīvei sev nolikām,
Atgrūžam to, kas salikts mums liktenī.

Dzīves mācības iziet ar vieglumu,
Izietās atlaist ar patiesu prieku
 Var tikai tad, ja savējā gudrībā
Esam vērsušies paņemot sapratni -
To, kura sirdī un Dvēselē mīt.

Vēršanās sevī – tā nes to vieglumu,
Dod tās atbildes, sniedz  to mieru -
Cauri kam izejot sasniedzam cerēto -
Mācība apgūta, tā aiziet un brīva...

Viss, kas dzīvē notiek nav nejauši,
Viss, kas ap mums  ver dzīves gudrības,
Tas kas notiek  – sniedz mums mācību.

Dzīvojam dzīves, lai mācītos gaišumu,
Dzīvojam dzīves, lai mīlētu pasauli.
Dzīvojam saskaņā sevī un atvērti,
Mācāmies viegli un dzīvojam laimīgi !!! : )



Atstāj visas savas šaubas





Atstāj vakardienai visas savas šaubas,
Atstāj tās,- tām rītdienā nav vietas.
Tur vieta būs jau kādām citām lietām,
Un gan jau tām, kas zināmas un tiešas.

Tik sevi turi saskaņā ar sevi.
Ar sevi saproties un drosmi sevī turi.
Brist pārpratumus tā kā būtu gana,
Un turēt sevi dažās aplamībās ar’ .

Ar vēlamajām radošajām domām,
Ar stingru nostāju un zināšanām savām,
Ar izlēmību, veiklību tad virzies,
Un ļaujies dzīvei un sajūtai par veiksmi.

Laid vaļā šaubas, laid - tās aizies projām.
Ar savām prasmēm rītdienu sev cel.
Gaist vēsums tas, kas apkārtnē ap Tevi,
Gaist sastingums caur cerību un prieku.

Laid vaļā sevī vērtības, kas snauž,
Kas lidot vēlas un sajust brīves vēsmas...
Virs galvas debesis, bet kājas ir pie zemes,
Lai brīdī vēlētā var atsperties un spārnus plest !

Gaišu izdošanos ! : )

Sirds alkas




Ir gaisma, kas vedina uz augšu,
Ir skats, kas vēro katru dzīves soli.
Ver domas vērtīgākos, pieredzētos brīžus,
Sniedz gars no sevis, ko sevī krājis ilgi.

Ar dziļu sapratni caur sevi pašu,
Ar stāju staltu, pie zemes kājām stāvot,
Caur zināšanu jūrām un saprašanām gaišām -
Nāk atklāsme, kas brīvāka par sevi pašu.

Ir dzīvē veicams uzdevums, tas dzimstot tajā ienāk,
Un spēka gados tam brīdis pildīšanai stājās,
Tas sevi atklāt steidz un visās lietās rādīt.
Ja sirds ir atvērta- tā saprast, sajust spēj.

Bet sirds nav droša, ja to nomāc prāta šaubas,
Un skats tad skatās dzīves uzdevumam garām.
Stāj, brīdim apstājies un dziļi ieskaties tad sevī -
Vai tik šo uzdevumu nepildi jau sen...

Ļauj ieskatīties Dvēselē caur savu sirdi dziļā mierā-
Sirds apskaidrota teiks, kas dzīvē darāms Tev un pildāms,
Ļauj sirdij runāt un sajūti kā vienotu ar Tevi pašu,
Ļauj sirdij runāt, un saprast spēsi visu pati.
Sirds vēlās dziļā mīlestībā dzīvot,
Ir sirdij alkas vienotībā būt ar Tevi,
Sirds saka priekšā to, ko vēlās sajust -
Tā mīlēta no Tevis pašas vēlās būt.

Tā saprast vēlas to, cik mīli sevi šajā dzīvē,
Un sajūtot tā vērsies dot un saņemt to no citiem,
Tai pašā dvēseliski saprotamā, izjustajā brīdī,
Tu zināsi par mīlestību - cilvēcisko sevī pašā.

Caur mīlestības liegumu, caur sevim liegtām lietām,
Nāk sāpēs, ciešanas, nāk sajūtamas kaites.
Tām gudrais uzdevums ir dots, tik ļoti vieds -
Ļaut Tevim ieraudzīt, ko katra sāpe Tevī stāsta.

Sirds atvērta uz Tevi mīlestības pilna,
Sirds viedā gudrībā, caur saskaņu ar Tevi pašu,
Sniegs atbildes par sāpju dziļo būtību -
Tā saprašanu lietā liks, lai sāpes mazinās līdz beidzās.

Var visu dzīvē mainīt - var ar gudru ziņu,
Var visu vērst uz labo, pieņemamo pusi,
Tik gaismā jādzīvo ar sevi dziļi sevī,
Sirds jāatver, lai mīlestība plūst caur to,
Sirds gudrība ar Tavu Dvēseli tad runās
Un Dvēsele tad dziedinās to būtību-
Ko šajā dzīvē ņēmi !

Gaišu izdošanos, saprašanu, dvēselisku gudrību, saskaņu ar sirdi !
 Laid mīlestību sevī iekšā,
to mīlestību, kura Visumā mums visiem mīt ! : )

http://gaismasaile.1s.lv/698-senzermens--vestijums-s-dz-g/

Saules dārzā




Dārzs uzplaukušiem, saules apspīdētiem ziediem,
Pa kuru vējš nes siltumu un veldzi,
Pa kura takām gaisma staigā šurpu turpu,
Pār kuru debess zila, arī zvaigžņu pilna ir.

Lai sajūtas par dārza smalko dvesmu,
Ir tādas, kuras saviļņo un rāda ceļu.
 Lai sapņi, kuri sapņoti šī dārza gaismā,
Ir tādi, kuri prieka gaviles Tev nes.

Ir vēlēts radošs sasniegumu klāsts,
Un dalība šīs zemes atskārsmēs un rakstos,
Ir vēlēts laiks, kurš pāri kalniem Tevi nes,
Ir laiks kā izaugsme, kā gaviles, kā Visums.

Par dienu to, kas svarīga ir Tev –
Tā diena skan kā vaicājums, kā lūgums,
Tā diena aicina Tev sasniegt augstas tāles,
Tā diena izstaro kā jūras bākas gaisma.

Ver sevī sajūsmu, ver sevī prieka vārtus,
Tas visam sākums ir un arī turpinājums,
Lai tālāk ikdiena - ar prieku vienā solī,
Lai visas sajūtas kā dārza pastaiga Tev ir !

Gaišu izdošanos ! :)

Pieņemt sevi viedi



Gaisma steidzas ienākt dzīvē,
Laid to iekšā,- tai ir laiks.
Visas zināšanas savas
Atver vaļā, lai līst sirdī.

Drūmums aizies, tikai tici-
Tam jau parādīts ir ceļš.
Esi vienmēr tikai pati,
Nepazūdi citu dzīvēs.

Bailes ka var palikt grūti ?
Bet vai tagad nav Tev grūti ?
Grūti būs gan tā gan tā...
Vien Tev pašai jāizvēlas,
Kā pēc grūtībām Tev sevi
Sajust, ieraudzīt un pazīt.

Vai lai tādu skumju gaitu
Kādu šobrīd centies iet ?
Vai lai tādu vieglu smaidu
Savai sirdij sajust ļauj ?
Aizver visas drūmās domas-
Nav tām vietas Tavā ceļā.

Saskati Tu savas veiksmes,
Sajūti Tu savu stāju.
Pati redzi- stāju veido
 Viedā sevis pieņemšana.

Veiksme nāks, ja sevīm ļausi
Atvērt sevi jaunai dzīvei,-
Dzīvei  saskaņā ar sevi.
Aizsniegt savas Dvēs,les spējas
Vari Tu, ja pati gribi.

Daudz ir lasīts, daudz ir skatīts.
Tagad laiks, to saskanīgi
Salikt kopā savās domās.
Tā lai visas gudrās lietas
Stājas Tavai viedai gaitai
Klāt kā stingrais dzīves pamats.

Balsties tad uz savu gaitu,
Jo tā gudra būs un vieda.
Vedīs Tevi tā caur veiksmi,
Vedīs Tevi tā caur gaismu.

Atver sevi tādai dzīvei
Vien tik sajūti, ka gribi
Vien tik sajūtu, ka virzi
Sevi pretīm savai gaismai.

Visu gaišu vēlot , izdošanās apņēmību vēlot - vērt savu sirdi sevis saprašanai !


Varēšanas brīdis




Briest vieglas gaitas sākums.
Tāds sākums, kuram pārī stājas laiks,
Lai savienotās dzīves izpausmes
Var iesākt varēšanas brīdi.

Skats savām acīm sevī pašā
Un vaicājums par sevi sev :
„Kas esmu savā sirdī es?”
„Vai saprotu, ko domāju, ko zinu ?”

Tas varēšanai sākums ir,
Tas zināšanai izrāviens
Un domāšanai kāpums -
Rod vaicājums caur sevi atbildes.

Briest viegla gaita, briest sevī pašā
Un dziļums tāds, kāds  agrāk nebij’ sajusts,
Un saskanīgums, vēlīgums un prieks -
Tas veras sirdī, veras Tavās jūtās.

Ver savas acis un veries savā sirdī,
Tur skaista gaisma mīt,
Kas sildīt alkst un mirdzēt -
Tā gaisma Tevī mīt,
Tā gaisma esi pati ! ...

Gaišu izdošanos ! : )


Lielums sevī




Un gaidot savu dzīves Lielo dienu,
Vai jautāts tiek – kas tajā dienā liels ?
Vai jautāts tiek – kas padara to lielu ?
Vai tās ir sajūtas ? Vai prāta spēles ?

Jo vienam tas, kas ir patiesi liels,
Ir otram tikai tāda vienkāršība.
Bet vienam, ja ir sajūtās, kas likts,
Tad otram prātā izdomāts un turēts.

Nu kas tad ir tā dzīves diena Lielā ?
Varbūt pēc gadiem zinām to kā citu ?
Tā diena Lielā – vai gaisma tajā ir ?
Vai tikai Ego sasniegts miers tai rada?
Vai saprotam, kas patiesībā svarīgs ?
Vai prāts ir tas, kurš pavēl saredzēt to lielu ?

Arvien, ja kaut kas pietrūkst nākošajā brīdi,
Tad lielums nāk no prāta izdomātām lietām.
Bet tas, kas vieglumu mums dod un sirdī prieku,
Un sajūtu, ka sevi augstu ceļam -
Tas tiešām lielums sevī ir un Lielā dienā !

Gaišu izdošanos !