Visās viedās zināšanās vaicāts tiek par to- vai zini ?
Un vaicāts tiek par to- vai sevi apzinies ?
Vai apzinies, kas esi un kas vari būt ?
Vai apzinies, kas veicams un kas panākams ?
Var būt , ka viedums Tavs ir sen jau Tevī.
Var būt, ka gaišā ziņa sen jau skatās Tavām acīm
Un gudri vaicā Tev – vai saredzi,
Ka viedais ceļš Tev ir zem kājām ?
Un vārdiem sakārtotiem vien ir jāplūst
Tad runās Tavās Tev, kad stāsti,
Kad dalies sajūtās par to, ko saredzi.
Tas vai redzi un tas vai zini
Vairs nav kā spriežams jautājums.
Un aizver sevī savas šaubas-
Tās ver sapratni par Tevi ciet
Tās pārņem Tavas gudrās domas,
Kas viedas ir jau pašā saknē,
Tās lai tad savu viedo ceļu
Pašas iet un virza arī Tevi.
Satuvinies sevī Tu ar sevi -
Un nebaidies, tā esi Tu,
Kas skatās pasaulē caur savu skatu,
Kas viedi sajūt savādākas lietas.
Tā esi Tu , kas sajūt sevī savu gaismu.
Tā esi Tu, kas gaida veiksmi, spēku, drosmi,
Kam tālums kļuvis nu par mājām,
Kam tuvums kļuvis ir par vietu,
Kur sevi atvērt savām spējām.
Tā visa esi Tu - ar sevi sevī.
Tas nolikts tā bij' Tev, tas nolemts.
Vienmēr Tu gāji izvēlēto ceļu.
Vai Tev tas prieku nesa, vai arī sāpes.
Ir lietas izvēlētās- pirms nākšanas šai saulē.
Tās sagatavo katru savai dzīves gaismai,
Tās virza gudri, viedi, saskanīgi.
Var rasties jautājums- kāpēc tik lēni ?
Un atbilde tam būtu-
Katrs pats sev izvēlējies laiku,
Kad sevi atvērt gudrām gaitām,
Kad sevi virzīt viedām zintīm.
Tad sasparojies, un savus spēkus virzi,
Lai saskaņā ar sevi savu gaitu,
Ko izvēlējies Tu pirms pati dzimi,
Tu droši ej un sajūti, ko spēj,
Un dalies savās sajūtās ar sevi,
Un arī dalies sajūtās ar tiem,
Kas arī zin' un saredz lietas,
Ar savu sirdi dzīvo saskaņā.
Un ej pa viedo gaismas taku,
Kas labi pazīstama Tev jau sen,
Kas sauc un sauc, lai savus soļus
Tu liec pa to ar saviļņotu sirdi.
Un ej, un ej līdz saskaņota sevī esi
Ar sevi, Visumu un gaismu,
Un saproti, ka visa Tava dzīve
Ir sasniegums, kas Tev ir jāveic sevī pašā.
/Austra Savstare/
