Aiz zināmām sajūtām,
Aiz senām pārdomām
Var slēpties, kas īpašs,
Līdz galam tā nesaprasts.
Tas slēpjas aiz sajūtām -
Tādām, kas maldina,
Un kuras ir radušās
Pasauli nezinot.
Tas īpašais aizklāts
Un apslēpts tik dziļi,
Ka apaudzis, savijies,
Izplūdis, iestrēdzis...
Vērt sajūtas zināmās,
Vērt vaļā un izgaismot,
Tās pārskatīt, caurskatīt,
Tās tiešumā uzlūkot.
Aiz sajūtām zināmām,
Kas vērtīgs var slēpties,
Kas tāds, kuram laiks
Caur sirdi sākt vērties.
Ak, senās pārdomas !
Ak, sajūtas maldīgās !
Vien pasmaidīt jāvar,
Vien skatīt par jaunu...
Lai vērīgā sirds -
Lai vērtē tā gudri -
Nav jāvairās vairs,
Un ko maldināt sevi.
Vai sajūtas aplamas
Bija tai laikā ?
Tās bija kā skola,
Kā mācību laiks !: )
Lai mierā un sirsnībā
Skatām to svarīgo,
Skatām to īpašo,
Kas gadiem bij’ slēpts !
/Austra Savstare/
