Iespējamība.Tumšā puse




Gaismas attēls, viedais attēls –
Tā ir katram tumšā puse,
Tā ir katram tumšā dziņa,
Katram ēna sev aiz stāva.

Stāv tā vienmēr klāt kurp iedams,
Stāv un skatās, stāv un smīn.
Tā ir sevī slēptā vieta,
Tā ir sevīm neatzīta.

Gaisma - tā ir priekšā visam-
Katrs grib vēlams būt un skaists.
Gaisma tā, kas saista citus,
Vienmēr dalās, visus silda.

Taču ir vēl tumšā puse -
Tā, kas slēpta, tā, kas gaida,
Tā, kas izdara ko lieku,
Tā, kas aiznes vārdus vējā...

Tumša tā un biedējoša,
Neglīta un satraucoša,
Gailējoša, aizskaroša,
Tā, kas liek mums citiem būt.

Tumšā puse- ēnas puse...
Nevēlamies mēs to zināt,
Nevēlamies ļaut tai iznākt
Ārpus mums, lai saredz citi .

Var tā sevi rādīt brīdī,
Kad ir jābūt citām vēlmēm,
Var gan sabiedēt, gan pārsteigt,
Var tā likt būt savā varā.

Tumšai dabai salda vara,
Tā ved atvarā, ved kraujā,
Liek pār bezdibeni liekties,
Liek tā dzīves ceļus sagraut.

Tā liek sekot maldu tēliem,
Sevī justies savažotiem,
Ļauties vilinošiem vārdiem,
Iekrist neprātīgā saldmē...

Gaismas attēls- tumšā puse, -
Bez tās tumšās gaišās nav'a,
Bez tās tumšās gaišo nezin...
Gaisma veras – tumsai beigas ! : )

http://gaismasaile.1s.lv/645-iespejamiba--tumsa-puse/

 

Kā vienotam veselam




Dienas, kad sajūti sevi kā vientuļu -
Visa tā labākā gūšanas dienas.

Vientuļam jābūt kaut brīdi, kaut stundu,
Vientuļam jābūt, lai saredzi sevi,
Sajūti, sadzirdi saproti, zini...

Savējās domas, lai izprast var spēt,
Jūtas un vēlmes, lai atvērtas tiek-
Dvēseles dziļums kā siltums, kā vēji -
Lai tajā ienirt, lai sajust var vēsmas.

Gaismai nav robežu, gaisma ir visur -
Tik apstājies, sajūti kā tā ir tevī,
Kā tā ved saulītē, kā kalna virsotnē...
Apstājies, ieklausies, ļauj sev būt vientuļam,
Kaut vai uz brīdi, kaut tik uz stundu.

Iestājies sevī par sevi ar sevi,
Sajūti sevi kā vienotu veselu-
Sajūti - aprodi, sajūti – pierodi,
Ieskaties apkārtnē – redzi kā mainās viss,
Pasniedzies, paņem un liec savā dzīvē,
Liec savā dzīvē, rodi sev prieku,
Saņem no dzīves, ko gaidījis sen.

Vientuļam jābūt- tas ceļš ved pie sevis,
Atrodi sevi un atveries pasaulei !

Gaišu izdošanos ! : )

Dienu virtenes mūžībā





Dienas virknējas virtenēs,
Virtenes sagriežas spirālēs -
Cauri ved zināma taka...

Balts un melns,
Gaišs un tumšs
Garām slīd ceļmalas skats.

Vietas pie loga
Un vietas uz kāpšļiem
Dzīves vilcienā spējā...

Vietas, kur saredzēt,
Ieraudzīt, apskatīt,
Vietas, kur dzīves
Plūdumu neatlaist,
Vietas, kur dzīvi
Sajust un izbaudīt !

Vilciens skrej Visumā
Veselu mūžību
Cauri vēstures
Stacijām apgūtām,
Cauri sirdīm
Un Dvēseles dziļumiem...

Vien sevi tur ieraugi,
Sevi tur sajūti,
Vienojies Visuma
Mūžības domā...

Dari ko darīdams -
Atveries pasaulei,
Saskati sevi
Kā mūžības vērtību...

Atzīšanās sev...



Un atzīšanās tajā dzīves lietā,
Ka zināšanu nav,-
Ir sasniegums caur sevi pašu.

Var tajā atzīties vien tas,
Kurš sevi patiesībā tur
Pret sevi pašu.

Kurš zin, ka nezina
Un zināt vēlas,
Ko darīt var, lai zinātu...

Ja gaismu iededz savā sirdī
Un meklē atbildes,
Tad tās patiesi arī rod.

Tad pašas klauvē tās pie durvīm.
Tik gaisma tām ir jāsaredz,
Tik aicinājums jāsajūt ir tām.

Tās atbildes ver Dvēseli
Un dāvā acīm citu dzīves skatu,
Un sajūtu, ka velti
Dzīvots nav šai pasaulē...

Tām atbildēm ir Mūžība par sargu !
Tās atbildes ver Visumu kā mājas !

/Austra Savstare/

Gaist ilūzijas




Caur atrastām pasaules vērtībām,
Caur sastaptām dzīves sakarībām
Gaist ilūziju pārsvars pār zināmo,
Gaist sajukums, mulsums un derdzīgums...

Dievs dod, lai saprast, kas vērtīgs ir.
Kas īsts un kas patiess, kas sirdī mīt,
Ko pieņemt, ko atlaist, ko vaļā vērt.
Dievs dod, lai tas saprotams, ieraugāms...

Brist upē, kas vairs jau nav senākā,
Diet deju, kas sen jau nav dejota,
Cirst akmenī vārdu, kurš aizmirsies –
Vairs jēgas kam nav tas ir jāizbeidz...

Ir jāiet kurp sirdsbalss vien aicina.
Vēl gaisma ir jātur kā ceļrādis.
Vien jāsaredz sevi un jāsajūt,
Vien jāpieder sev un pasaulei...

Caur atrastām pasaules vērtībām,
Caur sevi, caur sirdi, caur dvēseli
Iet solī vienā ar izaugsmi,
Un sevi caur brīvību sajūtot...

/Austra Savstare/