Kas mīt tur tālu neapjausti...




Ar tvērienu, kurš līdzināms ar dzelzi,
Ar skatienu, kas atmiņās vien paliks,
Ar sapratni, kas dziļi sirdī atstās pēdas,-
Kas  pāri aizmirstībai pacelsies un lidos -
Tas dvēseliskais spēks, kam Visumā ir sākums,
Tas gara plašums ir vēl pilnam neapjaustais.
Vēl prāts un saprāts to nespēj dziļi izprast,
Vien nojausmās un sajūtās tas mīt,
Vien vēlies izzināt, vien vēlies dziļi tajā iegrimt,
Vien sevi sajust - kā viedo gaismu tajā...: )

Un patiesība vairs nav iedomas




Gaist varenība baiļu priekšā ar skatienu,
Kas vēlas paslēpties un bēgt,
Kas vēlas zināt – kas par lietu,
 Ka varenība kāda priekšā
Var sajusties kā nebijusi vispār ?

Tām bailēm vārds - tās iedomība sauc...
Ir visam jānostājas tiešā skatienā,
Un tad jau lietas saucas savādāk.
Tās arī justies vēlē savādāk.

Ja varenība tik ir iedomās,
Tad baiļu slogs tām virsū uzliekas,-
Kā zvērs, kas alā ietramdīts,
Jo arī zvērs ir varens savā alā.

Ar varenību ir tāpat kā tajā,-
Tā sevi redz ar sienām apkārt celtām,
Kas varenību aizsargā ar spēku,
Bet tikko kāds aiz sienām iekļūt var,
Tā bailes klāt, jo spēks ir sienās,
Un varenība iedomas tik ir...

Un bailes sagrauj varenības alkas,
Un bailes atver acis patiesībai,
Un patiesība vairs nav iedomas...
Tā bailes māca atšķirt to,
Kas katrā īsts un kas ir meli...

Gaišu izdošanos !

Laika zīmes - Gaidīšana




Kā sākums iespējai,
Rast veidus
Kā atrast sevi...

Dalies savās sajūtās
Ar sevi
Atklāti un droši...

Tu sāksi
Saprast pats sevi...

Tev nav jāslēpjas 
No sevis...

Gaidi sākumu 
Sevī pie sevis...

Sasniegt to, kas sasniedzams




Varēt turēt sevi augstu
Prasa spēkus, prasa stāju.
Vairāk prasa nekā saņem
Pretim veiksmes iespējas.

Blakus Tavā dzīves gaitā
Ir kāds patiess ieguvums.
Tā ir Tava saprašana,
Kas ir svarīgs, bet kas lieks.

Radošums Tev stiprā puse –
Gandarījums rodas tur.
Atver sevī spējas Tavas,
Kuras virzīs atklājumus,
Kad un kur Tev lietas notiks.

Radi sevī pārliecību-
To, ka zini sevi vienmēr.
Zini, kad Tu esi patiess,
Zini, kad Tu spēli spēlē.

Gandarījums paliks cits-
Tas būs tieši vēlēts Tev.

Varbūt sasniegt vēlies sapni,
Kas Tev parādīs to ceļu,
Staigājot pa kuru gūsi
Sevī atrodošos spēku,
Kas vērs durvis visiem vējiem ?

Lai tad strauji virzi sevi
Kāpjot vējiem mugurā !
Vējš ir dabas dotais spēks-
Tu ar dabu saskanīgs.

Vairs Tev nebūs meklēt vējus –
Visi vēji Tevī mīt.
Traucies saskaņā ar sevi,
Darbojies kā saka sirds.

Esi patiess katru brīdi,
Bet ja spēlē apzinies-
Apzinies, ka tā ir spēle.
Patiesību turi sevī.

Sasniegsi Tu vairāk tad,
Ja Tev apkārt sakārtota
Lietu kārtība tad būs.

Satiec savā ceļā ļaudis,
Kuriem stāja tā kā Tev .
Viss ir sasniedzams – tik virzies
Savu gaitu radošo !

Gaišu izdošanos vēlot !
Visā būt uzticīgam sev !


Stāj domu skrējiens



Tad zināt vairāk, un iespēt plašāk,
Un sajūtas, lai virza augstāk,
Un vēlēšanās atvērt sirdi –
Lai sevī virzāms viss un gūstams.

Lai gaismas klātbūtne kā iedvesma,
Kā vērtīgs atradums, kā guvums.
Lai spēka apjausma kā briedums,
Kā sevis sapratne par sevi sevī.

Un dāsnums apkārt celts,
Un prieks par padarīto darbu -
Var sevi laikā smelt,
Var sajust labāku par sevi pašu.

Gūt atklāsmi, lai sevi jaunu rastu,
Lai Dvēsele kā brīvais putns
Var lidot tālu - augstu,
Un darīt sapņus patiesus un īstus.

Stāj domu skrējiens aplamais, kur maldi,
Lai dziļā gudrība var savus vārdus teikt,
Un atveras, lai Tevī Tava gaisma -
Tā, kura sniegs Tev padomus kurp iet !

Gaišu izdošanos ! : )

Mīlēt šo pasauli



Gaidīt, cerēt, ticēt un sajust,
Dzīvot mācoties, dzīvot, lai zinātu,
Saprast un ieraudzīt, saprast un lietā likt ;-
Dzīves mācības – sevis izaugsmei,
Dzīves gaitai – stiprai un laimīgai.

Mīlēt šo pasauli, mīlēt caur sevi,
Darīt tos darbus, kam „jā” vārdu teikuši,
Apgūt tās gudrības, kuras ir gūstamas.
Dienu aiz dienas, stundu aiz stundas
Veramies sirdī mēs - savējā, gudrajā.
Sirds jau gan zina, kas – kad ir iemācāms,
Sirds arī zina kā ātrāk tas apgūstams.

Mācības dzīvei ir pamatu pamatā -
Viss, kas tiek darīts un viss par ko domāts.
Vēlamies mācīties viegli un gavilēs,
Taču, kad apgūstams – atgrūžam sniegto,
Atgrūžam to, ko dzīvei sev nolikām,
Atgrūžam to, kas salikts mums liktenī.

Dzīves mācības iziet ar vieglumu,
Izietās atlaist ar patiesu prieku
 Var tikai tad, ja savējā gudrībā
Esam vērsušies paņemot sapratni -
To, kura sirdī un Dvēselē mīt.

Vēršanās sevī – tā nes to vieglumu,
Dod tās atbildes, sniedz  to mieru -
Cauri kam izejot sasniedzam cerēto -
Mācība apgūta, tā aiziet un brīva...

Viss, kas dzīvē notiek nav nejauši,
Viss, kas ap mums  ver dzīves gudrības,
Tas kas notiek  – sniedz mums mācību.

Dzīvojam dzīves, lai mācītos gaišumu,
Dzīvojam dzīves, lai mīlētu pasauli.
Dzīvojam saskaņā sevī un atvērti,
Mācāmies viegli un dzīvojam laimīgi !!! : )