Gavilēs var aiziet visa dzīve
Caur prātošanu savu,
Caur sadomātu īstenību...
Var darīt savādāk -
Var saprast sevi pašu,
Var ieklausīties sevī dziļi,
Lai sevi ieraudzītu -
Acīm citām, gudrām,
Un saklausītu sevī
Dvēseli, kas runā.
Lai savu sirdi saprastu,
Ko klusi Tevī saka,
Un spārni izaugtu,
Un kājas ietu saprotamu gaitu,
Un saskaņa, lai būtu
Sev ar sevi pašu.
Garš ceļš vēl ejams
Un domu daudz vēl būs.
Vien saprast sevi jāvar
Un salikt visu vietās,
Lai veiksme būtu
Dzīves pamatā,
Un būtu pilnība –
Kā bākas gaisma.
Un saprotams it viss,
Kas pašas dzīvē notiek,
Jo dzīve apzināta tiek
No sākuma līdz galam -
Viss saskatāms
Un gudri saprotams,
Un gaiši darāms.
Viss notiek,
Viss veras jaunā skatā,
Un tamdēļ sevi pieņem -
To īsto, kas
Tu sevī esi.
Un atveries priekš sevis,
Lai vari sevi saprast,
Un dzīvot savu
Īsto apzināto dzīvi...
/Austra Savstare/
