Ir vakardiena –
Un atkal veras stāsts...
Ir arī cita diena –
Stāstam ir tur sākums...
Ir diena, kurā viss tiks atrisināts -
Gaist visa neziņa tur,
Gaist viss, kas bijis neskaidrs,
Gaist pārpratumi
Tie, kas galvas jauca.
Laiks salikt visu savās vietās-
Tais vietās, kuras gaišas ir...
Kur viss ir saprotams,
Kur lietas atvērtas,
Un atklātas ir dzīvei...
Gaist iedomas
Kā smagi mākoņi pār galvām,
Vien smaids un sirsnīgs
Acu skatiens svarīgs ir,
Vien vārdi sarunā,
Kas pateikti no sirds.
Tie aiznes projām sienas,
Kas būvētas ir gadiem -
Tās sienas, kuras saceltas bij’
Gaidot īsto brīdi...
Jo bez šīm sienām
Nevarēja atrast ceļu,
Pa kuru jāiet viešot sirdī prieku.
Tas ceļš bij’ aizaudzis -
Kā aizaug pļava meža vidū,
Tam jāierauga sākums,
Tad pats tas tālāk vērsies.
Vien jāsatiekas smaidā
Un acu skatienā, kas atklāts,
Un vārdi jārunā
Tik tie, kas nāk no sirds...
Un tajā dienā sastāsies viss vietās,
Un tajā dienā
Šis stāsts tiks atrisināts...!
/Austra Savstare/
