Kas mīt tur tālu neapjausti...

Ar tvērienu, kurš līdzināms ar dzelzi,
Ar skatienu, kas atmiņās vien paliks,
Ar sapratni, kas dziļi sirdī atstās pēdas,-
Kas  pāri aizmirstībai pacelsies un lidos -
Tas dvēseliskais spēks, kam Visumā ir sākums,
Tas gara plašums ir vēl pilnam neapjaustais.
Vēl prāts un saprāts to nespēj dziļi izprast,
Vien nojausmās un sajūtās tas mīt,
Vien vēlies izzināt, vien vēlies dziļi tajā iegrimt,
Vien sevi sajust - kā viedo gaismu tajā...: )