Kā veldze, kā gaiss, kā gaisma



Visskaistākais stāsts - savas dzīves stāsts,
Visdziļākās jūtas - savas Dvēseles jūtas,
Gaišs būtības skats - lai saredz to,
Un atvērtā sirds - lai sajūtās ir.

Ir laiks, lai sev smaidītu silti un gaiši,
Un saprastu sevi un būtu ar sevi.
Skrien dienas, skrien brīži- lai apstājas steiga,
Un skaties un ieskaties dziļi jo sevī .

Ver Dvēseli saulei, ver sajūtai īstai,
Ver sevi priekš sevis un skaties caur sirdi -
Visgaišākais mirklis - sev vienota esi,
Visdāsnākais laiks – kad Dvēsele runā.

Savā gudrajā gaitā, ko vēlēji sev,
Dzīves guvumā spējā, ko ieguvi sev -
Ver skatus uz augšu, un skatus uz priekšu,
Uz tālumā esošo kalnu kur kāpt.

Mums katram ir kalns, kurā kāpt var un kāpt,
Un katram ir gaita, ko iedvesmā iet,
Ir sasniedzams viss - sev priekā tas gūstams,
Lai mierā ar sevi un saskaņā būt.

Kā veldze, kā gaiss, kā gaisma, kas zvaigznēs,
Kā spēks, un kā viedums caur virtenēm dzīvju -
Tas viss lai nāk iekšā - šai dzīvē, šai gaitā,
Lai sevi rast sevī - ar ticību sev ! 

Gaišu izdošanos ! : )